Šis solis, lai gan veikts, lai aizsargātu Vācijas un ES sensitīvās tehnoloģijas, ir radījis arī bažas par Vācijas konkurētspēju starptautiskajā tirgū, raksta Euronews.
Par plānoto Vācijas uzņēmuma pārdošanu Ķīnas valstij piederošajai CSIC Longjiang GH Gas Turbine Co (GHGT) tika paziņots 2023. gada jūnijā par neatklātu cenu, taču MAN Energy Solutions pagājušā gada septembrī paziņoja, ka valdība to izskatīs sīkāk.
Šis lēmums pieņemts laikā, kad pieaug tirdzniecības spriedze starp Eiropu un Ķīnu. Tas tiek uzskatīts par daļu no stratēģijas, kuras mērķis ir novērst Ķīnas piekļuvi jutīgām ES tehnoloģijām, jo īpaši tām, kuras varētu tikt izmantotas militāriem vai mākslīgā intelekta mērķiem.
Valsts Ekonomikas ministrijai ir piešķirtas arī papildu pilnvaras apturēt visus Vācijas un Ķīnas darījumus, kuriem var būt apšaubāma ietekme uz valsts drošību, jo īpaši ņemot vērā saspīlējumu starp abām valstīm. Tas parasti attiecas uz darījumiem, kas saistīti ar kritiski svarīgu infrastruktūru vai tehnoloģijām, un valdība ir pilnvarota vētot pat 10 % ārvalstu kapitāla daļu šajos darījumos.
Šis lēmums sagādās vilšanos MAN Energy Solutions, kas vairākus mēnešus centās pārliecināt Vācijas valdību, ka tās turbīnas galvenokārt ir paredzētas civiliem mērķiem, piemēram, elektroenerģijas ražošanai, rūpniecībai un cauruļvadiem, un tām ir ļoti maza militārā vai karakuģu vērtība.
Pēc darījuma izgāšanās uzņēmums, visticamāk, pārstrukturēs savu turbīnu biznesu un mainīs tā pozīciju tirgū.
Kā šis solis varētu ietekmēt Vācijas konkurētspēju starptautiskajā tirgū?
Lai gan lēmums stingrāk uzraudzīt Vācijas un Ķīnas tirdzniecības un uzņēmējdarbības darījumus ir pieņemts, lai aizsargātu Vācijas uzņēmumus un tehnoloģijas, tas varētu arī apdraudēt valsts eksportu vai apdraudēt tās konkurētspēju starptautiskajos tirgos.
Ķīna ir viens no Vācijas lielākajiem tirdzniecības partneriem, kas 2022. gadā no Ķīnas importēja preces aptuveni 89,1 miljarda ASV dolāru (82,52 miljardu eiro) vērtībā, liecina Ekonomikas sarežģītības novērošanas centra dati. Lielāko daļu importa veidoja elektriskās baterijas, datori un apraides iekārtas.
No otras puses, 2022. gadā Vācija uz Ķīnu eksportēja preces aptuveni 95 miljardu ASV dolāru vērtībā, un vienas no visvairāk eksportētajām precēm bija fasētas zāles, automašīnas un mehānisko transportlīdzekļu detaļas. Tādējādi, ja Vācija nolemj samazināt tirdzniecības darījumus ar Ķīnu, nespējot palielināt tirdzniecību ar citiem partneriem, tas potenciāli varētu kaitēt valsts eksporta pozīcijām.
Tā kā ES apsver iespēju piemērot tarifus Ķīnas elektriskajiem transportlīdzekļiem, lai atbalstītu Eiropas automobiļu ražotājus, Ķīna ir arī atklājusi, ka tā, visticamāk, noteiks prettarifus cūkgaļas, piena un luksusa preču importam no ES.
Ne tikai tas, bet arī Vācijas autoražotāji, piemēram, BMW, Mercedes-Benz un Audi, kuriem Ķīnā ir lielas ražotnes, varētu zaudēt daudzās priekšrocības, kas pašlaik ietver lētāku zemi, nodokļu atvieglojumus un salīdzinoši atvieglotu normatīvo vidi.